Ietaupīt nav nemaz tik grūti!

Varbūt tā ir ekonomika vai varbūt es esmu tikai pieticīgs cilvēks, bet man patīk ietaupīt naudu. Ir dažas regulārās izmaksas, no kurām nevar izvairīties. Šos rēķinus, piemēram, Jūsu hipotēku vai īri, nevar samazināt. Tomēr ir nepieciešamība, ko mums visiem ir nepieciešams iegādāties katru nedēļu vai pat katru dienu, ko var samazināt ar gudru plānošanu.

Daži veikali piedāvā produktus ar īsāku beigu termiņu par īpašām cenām. Jūs varat doties uz šiem veikaliem un izpētīt izdevīgos piedāvājumus, ja varat pagatavot šos produktus tajā pašā dienā, lai tie nesabojātos un nebūtu jāmet ārā.

Sekojiet līdzi iknedēļas izpārdošanām dažādos pārtikas preču veikalos. Pārtikas veikals “A” var piedāvāt lielisku cenu par tualetes papīru, bet pārtikas preču veikals “B” par puscenu pārdod brokastu pārslas. Izpētiet, kuram veikalam ir vairāk izdevīgu cenu par Jums nepieciešamajiem produktiem, un izvēlieties to. Tas var šķist laikietilpīgi, bet, ja tas tiek darīts pareizi, tas var palīdzēt Jums ietaupīt lielu naudas summu.

Ja Jūs vēlaties ietaupīt, veiciet nelielu pētījumu un samaziniet pārtikas preču izmaksas. Tas būs tā vērts.

Stipendija

Lai nodrošinātu sevi ar vismaz apmierinošu dzīves standartu, daudzi studenti meklē iespējas, kā palielināt ienākumus studiju laikā. Ja mācību laiks nav pārāk piesātināts, var atļauties lūkot pēc darba, kurš netraucētu studijām, kā arī būtu kaut nedaudz saistīts ar apgūstamo specialitāti. Tomēr labi mācoties, var gūt vai nu valsts garantētu, vai nu privāto stipendiju fondu apmaksātus ikmēneša iztikas līdzekļus.

Valsts rūpējas par to, lai sekmīgākie audzēkņi varētu mācīties, apgūstot profesiju tik augstā līmenī, cik tas nepieciešams labam speciālistam. Stipendija ir valsts nodrošinājums izcilākajiem audzēkņiem. Šādas stipendijas izmaksā dažādos apmēros. Parastā stipendija valsts finansētajās augstskolās un akreditētās mācību programmās centīgiem studentiem ir 96,60 EUR no valsts kabatas bakalaura un maģistra studiju programmās, bet 113,83 EUR – doktorantūrā studējošajiem. Šīm stipendijām var pieteikties pilna laika valsts finansētās studiju vietās studējošie, un apmēram 10 % no budžeta vietu skaita tiek nodrošinātas ar šāda apmēra finanšu pabalstu.

Paralēli valsts apmaksātajām stipendijām katrā augstskolā jāinteresējas par papildu finansējumu studentam. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte piešķir arī vārdiskās stipendijas pilna laika gan valsts finansētam, gan par maksu studējošam jaunietim. Šo stipendiju apmērs ir līdz pat 190,- EUR. Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) studējošo pabalsti jau izsenis ir piesaistījuši jauniešu uzmanību. Ne vienam vien tieši finansējuma apjoms bijis motivējošais faktors, lai izvēlētos studijas šajā mācību iestādē. NAA piedāvātais studentu atbalsta modelis saistīts ar stabilu atalgojumu jau studiju laikā. Karavīra alga, sākot no 470,- EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas, uzturdevas kompensācija 308,76 EUR un dzīvokļa īres kompensācija 142,29 EUR mēnesī sniedz ievērojamu ieguldījumu kadetu dzīvēs, kā arī palīdz tiem pilnvērtīgi pievērsties Latvijas valsts interesēm, galvenokārt drošības ziņā, atbilstošās un nenoliedzami svarīgās profesijas apguvei.

Kā informē Valsts izglītības attīstības aģentūra, Latvijas studentiem, zinātniekiem un pasniedzējiem ir iespēja iegūt arī līdzekļus, lai studētu, pētītu, piedalītos vasaras kursos vai strādātu augstskolās ārpus savas valsts. To nodrošina Latvijas noslēgtie vairāk nekā 60 līgumi par sadarbību izglītībā un zinātnē.

Kā ietaupīties

Laikus plāno lielus pirkumus un izdevumus, lai nepārtērētu naudu.

Izmanto dažādas atlaižu kartes un vaicā pārdevējam, vai veikalā nevar dabūt atlaidi.

Ja Tu produktus iegādājies tirgū, dodies turp vai nu agri no rīta, kamēr tur vēl ir vairumtirgotāji, vai apmeklē nakts tirgu, kur dārzeņus var iegādāties vairumā. Jāuzsver, ka tur cenas ir ievērojami zemākas nekā veikalos.

Izvairies no alkoholisko dzērienu iegādes – taupi naudu un saudzē savu veselību

Jāuzsver, ka alkohols sagādā vieglu un tūlītēju atslābumu, kā arī palīdz atslēgties no saspringtā dienas ritma. Piemēram, vasarā svaigs gaiss un tīrs ūdens peldvietā arī ceļ tonusu un rada gluži citādu sajūtu pēc ikdienas slodzēm, turklāt ir pilnīgi bez maksas.

Netērē naudu uz alkoholiskajiem dzērieniem, tā vietā labāk dzer ūdeni, tēju vai kafiju. Šādā veidā Tu gan ietaupīsi savu naudu, gan uzlabosi veselību un kopējo pašsajūtu.

Ir daudz dažādi veidi kā ietaupīt naudu gan uz dažādām precēm, gan pārtikas produktiem. Lai spētu veiksmīgi ietaupīt – Tev rūpīgi jāpārdomā gan savus līdzekļus, gan vēlmes, tas palīdzēs izvēlēties patiešām izdevīgāko preci un piedāvājumu. Vienmēr pievērs uzmanību dažādām akcijām un atlaidēm, salīdzini cenas un Tu ietaupīsi vairāk naudas citām vajadzībām.

Kā produktīvi izmantot savu laiku?

Jautājums attiecināms kā uz brīvo, tā darba laiku. Laiks, kas pavadīts jēgpilni, katrā ziņā ir kvalitatīvs laiks. Bezjēdzīgi nosistas darba vai atpūtas stundas vienlīdz spēcīgi atsauksies uz mūsu psihisko veselību, īpaši, ja tām sekos pašpārmetumi vai citu personu nosodījums. Ja mēs izvēlamies pavirši izturēties pret savu laiku, tad tam ir jābūt apzinātam lēmumam un bez šādu soli bieži vien pavadošās vainas apziņas.

Laikam vieglāk taču ir pieņemt lēmumu izturēties pret savu dzīvi atbildīgi. Produktīvs laiks, efektīvs darbs vai atpūta tajā ir viens no mērķiem, ko vērts uzstādīt, lai dzīve sagādātu gandarījumu un piepildījumu. Atrodoties darbā, uzstādīsim mērķus šai konkrētajai dienai, vienu pēc otra tos sasniedzot un veidojot kompaktu padarītā ainu. Ieradīsimies darbavietā laikus, attīstīsim ieradumu sākt pildīt uzdevumus uzreiz, nevis pēc pastkastītes pārbaudes un sociālo un ziņu portālu izpētes.

Mērķa apziņa ļoti palīdz veidot jēgpilnas aktivitātes, tāpēc, ja no brīvdienām vēlamies iegūt paliekošas atmiņas, izdomāsim jau iepriekš, kā pavadīt sestdienu un svētdienu. Nereti mēs pat sastādīsim plānu veselai sezonai. Taču – uzmanību! Tas varētu būt brīdinošs signāls, ka vēlamies aizbēgt no savām patiesajām vajadzībām. Jo tikpat daudz, cik ārēji intensīvais, mums ir nepieciešams arī laiks, ko pavadām kopā ar sevi. Tās ir stundas vienatnē, kam šķietami nav nekāda mērķa, bet par kuru produktivitāti liecinās atpūties un laimīgs gars.

Šopings ārzemēs

Parasti mēs iepirkšanos savienojam ar darba un atpūtas braucieniem, tādējādi ietaupot naudu ceļā. Taču tā saucamo šopingu var noorganizēt arī kā atsevišķu ceļojumu ar mērķi iepirkties. No vienas puses, tā ir laba izdevība jēgpilni pavadīt laiku, no otras – ar labi saplānotu maršrutu, ceļojot atlaižu periodā – ietaupīt naudu un laiku.

Izpētot lēto aviokompāniju Wizzair, Ryanair vai pašmāju aviosabiedrības AirBaltic biļešu piedāvājumu, ieraugām itin labas cenas lidojumiem uz Eiropas modes galvaspilsētām: Milānu, Berlīni, Frankfurti. Vislabākais laiks iepirkumiem – sezonas noslēguma izpārdošanas vai laiks tieši pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada. Lielie uzraksti SALE un % zīme logos norādīs vietas, kur vērts iegriezties. Apģērbu lielveikalu H&M, Zara, C&A izpārdošanas piedāvā tik labas cenas, ka lidmašīnas biļete nemaz nav jāierēķina izmaksu summā. Turklāt ceļojums, kura mērķis ir dažādu mantu iegāde, stingri saplānots, nes atlaides arī nākotnes labā: uzreiz pēc darba nav jāsteidz uz veikaliem, meklējot kādu siltāku apģērba gabalu, tikko iestājusies pirmā salna.

Latvieši joprojām dodas uz Poliju ar automašīnām, lai lēti nopirktu pārtiku un alkoholu. Prātīgi sastādot grafiku, var iepirkties sešiem mēnešiem, lai netiktu pārsniegts produktu derīguma termiņš.

Galvenais ir ideja par to, kas jāiegādājas. Ja pieturamies pie šī plāna, piemēram, vienmēr ievērojot iepirkumu sarakstu, tad retāk ļausimies iegribām, bet tērēsim naudu saprātīgi un vienīgi paredzētajiem mērķiem. Plāns palīdz saskatīt galvenās vajadzības. Ieejot veikalā, mēs jau zinām, kas mums nepieciešams, un lieki laiku pie plauktiem un pakaramajiem netērēsim. Arī iepērkoties ārzemēs, šis padoms lieti noder. Labi, ja iepriekš jau zinām, ko pirksim, tādējādi ietaupot kādu mirkli, ko var veltīt, piemēram, maltītes baudīšanai pēc labi padarīta „darba”.

Jebkurš šopings ir izdevīgs, ja darām to atlaižu laikā un, lieki nekavējoties, izvēlamies pirkumus saskaņā ar iepriekš zināmu plānu. Ja laikus esam saplānojuši savu garderobi un, sekojot iecerēm, tās realizējuši, tad nav arī vajadzības lieki tērēt naudu impulsīviem pirkumiem, jo viss, kas vajadzīgs, mums jau ir.

Šodien

Ir daudz noslēpumu un padomu par bagātības iegūšanu, ko Jūs varat atrast internetā. Tos piedāvā daudzi cilvēki, kuri ir veiksmīgi savā izvēlētajā karjeras jomā. Jūs, kā iesācējs, kurš vēlas gūt panākumus savā izvēlētajā jomā, varat izmantot šos padomus un stāstus no šiem cilvēkiem, varat izmantot šos padomus kā ceļvedi, kas palīdzētu Jums izjust pārliecību pār sevi un komfortu. Tas ir padoms, ko ikvienam vajadzētu paturēt prātā. Jums vajadzētu pavadīt laiku ar cilvēkiem, kas var palīdzēt Jums, nevis ar tiem, kas tikai vilktu Jūs uz leju un atņemtu Jums jebkādu iespēju attīstīties. Ieklausieties šajos cilvēkos, socializējieties un ņemiet vērā viņu padomus, jo bieži vien tas, kam šie cilvēki ir izgājuši cauri, ir tas, kas ir palīdzējis viņiem nonākt tur, kur viņi pašlaik atrodas.

Vienmēr piepildiet sevi ar pozitīvām domām un uztveriet visus apstākļus un atgadījumus pozitīvā veidā. Esiet inovatīvi un saglabājiet uzticību sev. Jums nevajadzētu ļaut šiem sapņiem palikt tikai par sapņiem, bet vajadzētu atrast veidus un līdzekļus, lai Jūs varētu sasniegt savus sapņus ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.

Ir daudz vairāk cilvēku, kas ir devuši nozīmīgus padomus. Bet, lai kāds arī būtu padoms, viens fakts stāv virs visiem, un tas ir – panākumi, tas, kā Jūs risināt problēmas, kā Jūs pielietojat savas zināšanas un kā Jūs uzskatāt, ka varat to izdarīt, ir Jūsu rokās. Tikai tad Jūs varēsiet iegūt izpratni par labu un veiksmīgu nākotni.

Attīstībai draud darbaspēka trūkums

Pēc krīzes periodā Latvijas ekonomikā par galveno dzinuli kļuvusi uz eksportu vērstā ražošana, nomainot iepriekšējos gados dominējošo iekšējo patēriņu. Eksperti gan brīdina, lai arī izaugsme panākta uz ražīguma pieauguma efektu, joprojām tajā dominē lēta darbaspēka izmantošana. Lai arī pēdējos gados valsts būtiski mainījusi finansējumu, stimulējot studentus vairāk apgūt eksaktās zinātnes, aizvien nepietiekošs ir to cilvēku skaits, kas pēc pamatskolas absolvēšanas turpina mācības arodskolās. Zīmīgi, ka 20% no vispārizglītojošo skolu beidzējiem tā arī neaiziet uz augstskolām un gala rezultātā neiegūst nekādu profesiju. Eksperti norāda, ja situācija izglītībā būtiski nemainīsies, Latvija var nonākt vidēju ienākumu slazdā ar lēnu ekonomikas izaugsmi.

PAR FINANSES

Šī ir mājas lapa par finansēm un kredītiem. Finanses ir ļoti svarīga tēma ikviena cilvēka dzīvē un tāpēc ir radīta finanšu mājas lapa, lai izglītotu Latvijas Republikas iedzīvotājus.

Kā ietaupīt naudu?

Kā aizņemties kredītu?

Kā aizņemties kredītu izdevīgāk?

Kā veidot personīgo budžetu?

Kā veidot ģimenes budžetu?

Uz sīem un citiem jautājumiem var rast atbildes Finanses mājas lapā pilnīgi bez maksas!

Jaunumi

Visi jaunumi tiks publicēti sadaļā “News”. Lasiet, izglītojieties un esiet zinošs par savām un sava kaimiņa finansēm!

Mūsu lasītāji

Mūsu lasītāji ir mūsu zelts. Esiet mūsu lasītājs un kļūstiet par zelta stieni. Mūsu ziņas var lasīt ikviens, kura interesēs ir izdevīgi darījumi un vēlme ietaupīt!

Telefoni toreiz un tagad

Pirmās bezvadu pārnēsāšanai derīgās ierīces, kas spēja pieslēgties telefonu tīklam, ir samērā nesen radītas. Piemēram, radio vēsture ir krietni senāka. Laikā, kad tika izgudrots mūsdienu mobilā telefona sirmais sentēvs, tas bija teju paceļams, salīdzinot ar modernajiem vienā rokā noturamajiem mobilajiem telefoniem.

Kā varam lasīt Vikipēdijā, tālajā 1908. gadā profesors Alberts Jānke (Albert Jahnke) un Oklendas firma Transcontinental Aerial Telephone and Power Company apgalvoja, ka ir attīstījuši bezvadu telefonu. Šis paziņojums gan tika nosaukts par krāpšanas gadījumu, un ražošana tā arī netika uzsākta. Pirmo reizi bezvadu telefonus izmēģināja militārajos vilcienos 1918. gadā, kas kursēja starp Berlīni un Zoseni, bet publiski šādu sakaru līdzekļu izmantošanu reklamēja vilcienos starp Berlīni un Hamburgu 1924. gadā. Interesanti, ka raksta autori ir atraduši pirmo, viņuprāt, mobilā telefona atainojumu literatūrā, proti, ĒrihaKestnera 1931. gada grāmatā bērniem „35. maijs”. AT&T 20. gadsimta 40. gadu beigās piedāvāja mobilo telefonu servisu MobileTelephone Service (MTS), kas darbināja limitētā sakaru tīklā (plašuma ziņā) darbojošās ierīces, kas turklāt bija izmantojamas tikai dažos lauku apvidos. Sākot ar agrīno 0G servisu kā MTS un IMTS, sāka izaugt tam sekojošās mobilās paaudzes 1G – analogais šūnu apraides tīkls, 2G jeb digitālā šūnu apraide, trešā paaudze 3G jeb platjoslas datu serviss un 4G vietējie IP tīkli.

Protams, ka visus interesē, kādi izskatījās pirmie rokā turamie telefoni. Pirms 1973. gada mobilo telefonu lietotāji varēja vien sazināties no automašīnās un citos transporta līdzekļos uzstādītajām sakaru ierīcēm. Taču 1973. gada 3. aprīlī Martins Kūpers (Martin Cooper), Motorolas pētnieks un vadītājs, veica pirmo zvanu ar rokā turamas klausules palīdzību. Šāda ierīce svēra 1,1 kg, tās izmēri – 23 x 13 x 4,45 cm. Lietotāji varēja sarunāties 30 minūtes, un mobilā telefona atkārtotai uzlādēšanai bija nepieciešamas 10 stundas.

1993. gadā tika izveidots, iespējas, pirmais viedtālrunis pasaulē – IBM Simon. Tas bija vienlaikus mobilais, peidžeris un fakss. Šajā laikā mobilo telefonu „ķieģeļveidīgie” izstrādājumi ieguva mūsdienu ierīču apveidus.